“Šis darbs man sniedz lielu piepildījumu un laimes sajūtu” – saruna ar vecmāti Jekaterinu Ivanovu

5. maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā vecmāšu diena – diena, kurā īpaši novērtējam vecmātes profesijas nozīmību un unikalitāti, ar savām zināšanām, prasmēm, atbalstu un mīlestību palīdzot pasaulē nākt jaundzimušajiem.

Par godu šai dienai vēlamies jūs iepazīstināt ar vienu no Rēzeknes slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmātēm – Jekaterinu Ivanovu, kura šajā profesijā ir jau četrpadsmit gadus, šajā laikā piedzīvojot neskaitāmi daudz skaistu satikšanos dzemdību zālē, iedrošinot, uzmundrinot un palīdzot sievietēm un viņu bērniņiem šajā jaunajā sākumā. Turpinājumā saruna ar Rēzeknes slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmāti Jekaterinu Ivanovu.

“Es vienmēr esmu gribējusi kļūt par mediķi, taču jāatzīst, ka toreiz, kad iestājos medicīnas koledžā, lai kļūtu par vecmāti, es vēl īsti nesapratu, ko šī profesija īsti nozīmē. Tikai mācību procesa laikā sāku apjaust, kādu ceļu esmu izvēlējusies, taču ne sliktā nozīmē. Šogad apritēs četrpadsmit gadi kopš esmu vecmātes profesijā, un man jāsaka, ka nav bijusi neviena diena, kad es savu izvēli būtu nožēlojusi,” sarunu iesāk Jekaterina.

Kāda ir vecmātes profesija?
– Šī nav viegla profesija, taču tā ir ļoti skaista. Lai gan daudziem varētu šķist, ka vecmāte tikai pieņem dzemdības, tā gluži nav. Pienākumos ietilpst arī grūtnieču novērošana, dzemdību procesa uzraudzība, pēcdzemdību uzraudzība. Vecmāte ir reizē gan uzticības persona, gan atbalsta plecs, kuram jāspēj sajust un uzklausīt, nomierināt, iedrošināt. Ne vienmēr viegls, taču šis viennozīmīgi ir darbs, kurš man sniedz lielu piepildījuma un laimes sajūtu.

Kas Jums šajā darbā sagādā vislielāko gandarījumu?
– Mātes smaids. Tas brīdis, kad sieviete tikko ir dāvājusi dzīvību savam bērniņam un atplaukst smaidā. Ir ārkārtīgi patīkami, kad sievietes, kurām esmu palīdzējusi dzemdībās, vēlāk piezvana vai atnāk uz nodaļu, lai vienkārši un cilvēciski pateiktu paldies par atbalstu. Šī atgriezeniskā saite dod to sajūtu un pārliecību, ka esmu savā vietā.

Rēzeknes slimnīcā un Dzemdību-ginekoloģijas nodaļā Jūs strādājat par vecmāti kopš 2010. gada. Ar kādām sajūtām jūs katru dienu nākat uz darbu? Un ar kādām sajūtām beidzat savu darba dienu?
– Man ir paveicies, jo man tiešām patīk darbs, ko es daru. Man rūp tas, ko es daru. Vecmāte arī nevar visu paveikt viena – ir vajadzīga komanda. Un mums ir fantastisks kolektīvs, spēcīga komanda, uz kuru vienmēr varu paļauties. Darba dienas rītos vienmēr cenšos noskaņoties pozitīvi, uzmundrināt sevi, lai būtu spēks, možums un enerģija, ko dot arī citiem, savukārt dienas beigās parasti pārņem tāda patīkama gandarījuma sajūta par labi paveikto darbu.

Kādai ir jābūt vecmātei, lai viņa varētu strādāt šajā profesijā?
– Svarīgas ir divas lietas. Pirmkārt, tās ir vecmātes profesionālās spējas un zināšanas. Taču ne mazāk svarīgs aspekts ir vecmātes rakstura īpašības – vecmātei jābūt komunikablai, labestīgai, empātiskai, izpalīdzīgai. Darīt nevis tikai tik, cik no viņas prasa, bet vairāk. Dzemdības ir ļoti dažādas tāpat kā pašas dzemdētājas, tāpēc vecmātei jāprot iemantot uzticēšanos un iedrošināt sievietes ļauties procesam. Tas ir ārkārtīgi svarīgi – jo vairāk sieviete uzticas vecmātei, jo veiksmīgāka sadarbība un patīkamāks dzemdību process.

Vai esat kādreiz saskaitījusi, cik bērniņiem esat palīdzējusi nākt pasaulē?
– Nē, kaut kad sākumā mēģināju skaitīt, taču vēlāk sapratu, ka patiesībā skaits nemaz nav svarīgs. Svarīgs ir rezultāts. Tāpēc mans galvenais atskaites punkts ir nevis dzemdību skaits, bet gan māmiņu un jaundzimušo veselība un labsajūta.

Vai atbalstāt, ka dzemdībās piedalās arī topošais tētis?
– Jā, ja redzu, ka ir šāda iespēja, es vienmēr cenšos iedrošināt sievietes nākt dzemdēt kopā ar savu partneri vai kādu citu atbalsta personu. Cilvēku, ar kuru topošā māmiņa jūtas droši, un, kurš spēs viņu atbalstīt dzemdībās.

Katras dzemdības ir īpašas, tas process pats par sevi jau ir īpašs. Kur Jūs smeļaties enerģiju darbam?
– Savā ģimenē. Man ir divi burvīgi bērni, kas man dod spēku un iedvesmo.

Ko Jūs novēlētu visām savām amata māsām – vecmātēm?
– Kā jau teicu, šī nav vienkārša profesija, taču ļoti skaista, tāpēc visām savām kolēģēm novēlu spēku, izturību un daudz skaistu satikšanās brīžu.