Rēzeknes slimnīcas rīcība energotīklu pārslēgšanās un sinhronizācijas laikā – labās prakses piemērs kritiskās infrastruktūras objektiem

Baltijas valstu atslēgšanās no, tā dēvētā, BRELL elektroapgādes tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju un pieslēgšanās Eiropas energotīklam, pateicoties Baltijas pārvades operatoru un visu iesaistīto dienestu profesionalitātei, notika veiksmīgi bez incidentiem. Paldies viņiem par to. Tai pat laikā vēlamies pateikties Rēzeknes slimnīcas nodaļu, tehnisko dienestu un administrācijas darbiniekiem par rūpīgi izplānotu, koordinētu un precīzi izpildītu rīcību gan sagatavošanās posmā, gan arī atslēgšanās un sinhronizācijas laikā.

Slimnīcām kā kritiskās infrastruktūras objektiem ikdienā un it īpaši paaugstināta riska brīžos, arī gadījumos, kad prognozētā risku iespējamība ir zema, ir jābūt gataviem rīkoties situācijās, kad piepildās kāds no sliktākajiem scenārijiem. Un labākā taktika ir rīkoties preventīvi, nepieļaujot, minimizējot riskus, nevis cīnoties ar smagām sekām.

Iedomāsimies, ka ir piepildījies kāds no sliktajiem scenārijiem: ir notikusi kļūme elektroapgādes tīklā, ir noticis elektroapgādes pārtraukums, pirms pārtraukuma pārsprieguma impulsi vai citas elektriskas dabas anomālijas ir radījušas bojājumus daudzās slimnīcas pacientu dzīvības uzturēšanas sistēmās un svarīgās diagnostikas (piemēram, magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas) ierīcēs. Automātika, kas monitorē elektroapgādes pārtraukumus, pāris sekunžu laikā iedarbinās autonomos ģeneratorus un elektroapgāde tiks atjaunota, bet bojāto ierīču darbību atjaunot nebūs iespējams. Piepildoties šādam scenārijam, ārstniecības personām būtu liels izaicinājums palīdzēt, glābt dzīvības kritiskā stāvoklī esošiem  pacientiem vai uzņemšanas nodaļā nonākušajiem jauniem pacientiem ar insultu, politraumām vai citām smagām saslimšanām.

Tā kā pārsprieguma aizsardzības sistēmas, nepārtrauktas barošanas bloki (UPS) 100% nenodrošina aizsardzību pret iepriekš aprakstīto scenāriju, Rēzeknes slimnīcas un vairāku citu slimnīcu vadības pieņēma lēmumu rīkoties preventīvi, laicīgi ieslēdzot ģeneratorus, tādā veidā izolējot slimnīcas kritiskās infrastruktūras elektroapgādes tīklus no jebkādas ārējas iedarbības. Slimnīcas prioritāte ir pacientu drošība. Uzskatām, ka mūsu rīcība ir labās prakses piemērs kritiskās infrastruktūras objektos.

Rēzeknes slimnīca nevienā brīdī nepārtrauca nodrošināt plānveida un neatliekamos pakalpojumus, t.sk. operācijas un dzemdības. Atslēgšanās un pieslēgšanās notika plānoti, bez problēmām, katrs darbinieks bija instruēts un pārzināja rīcības algoritmu jebkuram situācijas attīstības scenārijam. Nodaļu personāls bija pretimnākošs, sūdzības no pacientiem nav saņemtas.

Jāatgādina, ka noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, kas ir spēkā vairāk nekā gadu, paredz, ka daudzprofilu slimnīcas ir nodrošinātas ar alternatīvu vai autonomu elektroenerģijas avotu, kā arī degvielas rezerves apjomu, lai panāktu ģeneratora darbības nepārtrauktību ne mazāk kā 24 stundas. Nepieciešamības gadījumā Rēzeknes slimnīcas kritiskā infrastruktūra, t.i., uzņemšanas, dzemdību, anestezioloģijas un intensīvās terapijas (reanimācijas), diagnostikas u.c. nodaļas, operāciju zāles, visu nodaļu intensīvās terapijas palātas ar autonomiem elektroenerģijas avotiem var darboties neierobežotu laiku.

Uzskatām, ka 8. februāra rītā izskanējusī informācija  par it kā nesaskaņotu vai nesankcionētu rīcību no Rēzeknes slimnīcas puses, pārejot uz elektroapgādi no autonomiem elektroenerģijas avotiem, bija apzināta masu saziņas līdzekļu un sabiedrības maldināšana. Nekāds īpašs saskaņojums no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) nebija nepieciešams, jo, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ārstniecības iestādes vadītājs nosaka nepieciešamo pasākumu organizēšanu ārstniecības iestādē. Tā ir pilnībā katras slimnīcas atbildība pieņemt šādu lēmumu. Savukārt Veselības ministrijas izveidotā vadības grupa pastāvīgi tika informēta par katras slimnīcas rīcības plānu un faktisko rīcību.