Rēzeknes slimnīcas Dzemdību nodaļā divas jaunas vecmātes

Pagājušajā mēnesī Rēzeknes slimnīcas Dzemdību nodaļas speciālistu kolektīvam pievienojās divas jaunas vecmātes – Arnita Bleive un Julianna Doroškeviča. Abas jaunās speciālistes abas atzīst, ka ir pārliecinātas par savu izvēli un redz savu nākotni tieši Rēzeknē, kur viņas vēlas profesionāli augt un ir apņēmības pilnas gādāt par topošo māmiņu veselību, drošību, atbalstu un profesionālu aprūpi grūtniecības un dzemdību laikā. Viņu sirsnība, zināšanas un vēlme atbalstīt topošās ģimenes rada pārliecību, ka katrs mazulītis šeit tiks sagaidīts ar lielu rūpību un mīlestību. Lai plašāk iepazīstinātu sabiedrību ar mūsu jaunajām vecmātēm, aicinām jūs iepazīties ar sarunu, kurā viņas runā par savu ceļu līdz vecmātes profesijai, par aicinājumu palīdzēt sievietēm, kā arī par izaicinājumiem un cerībām, kas saistītas ar šo profesiju.

Iepazīstoties ar jūsu dzīvesgājumu, šķiet interesanti, ka līdz darba gaitu uzsākšanai Rēzeknes slimnīcā jūs abas esat gājušas līdzīgu ceļu – jūsu abu dzimtā puse ir Latgale, jūs abas šogad esat absolvējušas Rīgas Stradiņa universitātes vecmāšu programmu, abas esat atgriezušās dzimtajā pusē un uzsākušas darba gaitas Rēzeknes slimnīcā. Tomēr jūs katra šo ceļu esat gājušas pilnīgi patstāvīgi, un nu satiekaties Rēzeknes slimnīcā kolēģu statusā.

Julianna: Jā, izrādās, ka mums ar Arnitu ir daudz kopīga – dzimtā puse, profesijas izvēle un nu jau arī darba vieta. Patiesībā, lai gan mēs mācījāmies vienā universitātē un vienā programmā, tomēr mēs studējām dažādās grupās, tāpēc studiju laikā mūsu ceļi īsti nebija krustojušies. Mēs iepazināmies un sastrādājāmies tikai pēdējā studiju gada praksē, šeit, Rēzeknes slimnīcā. Un man ir liels prieks, ka mēs abas esam nonākušas šeit, nu jau kolēģu statusā.

Tomēr jums katrai ir savs stāsts par to, kā jūs nonācāt šajā profesijā un Rēzeknes slimnīcā.

Arnita: Jāsaka, ka man vienmēr ir bijusi vēlme strādāt vietā un profesijā, kur es varētu būt daļa no lielākas kopienas, un gan vecmātes profesija, gan Rēzeknes slimnīca to piedāvā. Studiju laikā savas studiju prakses es pavadīju tieši Rēzeknes slimnīcā, un liels nopelns šajā ceļā ir manai prakses vadītājai, Rēzeknes slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmātei Žannai Ivanovai, kuras ieguldījums, sniegtās zināšanas, iedrošinājums un motivācija visu šo gadu laikā palīdzēja man augt un stiprināt pārliecību, ka esmu īstajā profesijā un nu jau arī īstajā nodaļā. Rēzeknes slimnīca ir izcila vieta ar lielisku komandu un augstiem kvalitātes standartiem, kas atbilst maniem profesionālajiem uzskatiem un vērtībām.

Julianna: Jau skolas laikā mani ļoti ieinteresēja dūlu kustība, kas pārvērtās padziļinātā interesē par dzemdniecību. Šī interese turpināja augt, līdz es sapratu, ka vēlos kļūt par vecmāti. Tas bija mans iekšējas aicinājums un reizē arī stingra pārliecība, ka šis vienkārši ir mans ceļš. Tā kā es pati esmu no Rēzeknes, tad vēl tikai uzsākot studijas, es jau uzreiz teicu, ka atgriezīšos un strādāšu Rēzeknē. Tas nu ir noticis, un jāsaka, ka esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli.

Ja iepriekš vecmātes loma vairāk tika saistīta ar atbalstu sievietēm dzemdībās, tad šobrīd vecmātes loma paplašinās un tā ietver arī grūtnieču aprūpi un atbalstu pēcdzemdību periodā.  Kāds ir jūsu skatījums uz šīm dažādajām vecmātes lomām?

Julianna: Dzemdības ir ļoti īpašs un skaists dzīves notikums, kurā sievietei nepieciešams gan emocionāls, gan fizisks atbalsts. Es uzskatu, ka mana loma kā vecmātei ir palīdzēt māmiņai justies droši, ērti un mierīgi, lai dzemdības saistītos ar pozitīvu pieredzi. Ar savu klātbūtni un palīdzību es vēlos radīt vidi, kurā māmiņas jūtas pieņemtas, uzklausītas un drošas. Pozitīvi, ka šobrīd vecmātes vairāk tiek iesaistītas grūtnieču uzraudzības procesā, ko iepriekš pārsvarā darīja tikai ārsti. Reizē ar grūtniecības uzraudzīšanu vecmātei ir svarīga loma arī topošo vecāku izglītošanā, emocionālā atbalsta nodrošināšanā.

Arnita: Es pilnīgi piekrītu Juliannai. Manā skatījumā dzemdību process ir ne tikai medicīnisks notikums, bet arī emocionāls un garīgs piedzīvojums. Es uzskatu, ka dzemdības ir ļoti personisks un īpašs brīdis sievietes dzīvē, un tā ir reizē liela atbildība un arī gods būt klāt sievietei šajā brīdī, sniedzot savu atbalstu un pieredzi. Mana misija ir būt līdzās māmiņai, sniedzot viņai informāciju, emocionālu atbalstu un drošības sajūtu, lai viņa varētu uzticēties savam ķermenim, ārstniecības personālam un ļauties dzemdību procesam. Es vēlos palīdzēt veidot pozitīvu dzemdību pieredzi, kas māmiņām paliks atmiņā uz visu mūžu. Ja runājam par vecmātes lomu grūtnieču aprūpē, tad jāsaka, ka vecmāte var vadīt un uzraudzīt tikai fizioloģisku grūtniecību. Vecmātei ir jābūt ļoti zinošai, lai iespējamu sarežģījumu gadījumā laikus tiktu pamanīti jebkādi “sarkanie karogi”, un sieviete laicīgi tiktu nosūtīta uz nepieciešamajām pārbaudēm. Tāpat vecmātei ir būtiska loma arī grūtnieču izglītošanā, tajā skaitā, izglītojot sievietes arī par pēcdzemdību periodu un sievietes mentālo veselību. Nez kāpēc sabiedrībā izveidojies priekšstats, ka primāri jāgatavojas dzemdībām, un visa uzmanība ir tikai uz to. Tomēr tik pat svarīgi ir runāt un stāstīt par to, kas notiek pēc bērniņa piedzimšanas – kas notiek ar sievietes ķermeni, kā pareizi parūpēties par savu un bērniņa veselību un drošību, stāstīt par emocionālajiem izaicinājumiem, pēcdzemdību depresiju. Jo tas, ka par to nerunā, nenozīmē, ka šīs lietas neeksistē.

Pavisam nesen Rēzeknes slimnīcā tika atvērts Grūtnieču aprūpes kabinets, kurā papildus darbam nodaļā darbojaties arī jūs. Kā jūs vērtējat šāda kabineta nepieciešamību Rēzeknē?

Julianna: Manuprāt, šis kabinets ir ļoti pozitīvs jaunums, jo tas ļauj vecmātēm iesaistīties grūtniecības uzraudzības procesā un nodrošina nepieciešamo atbalstu topošajām māmiņām. Šajā kabinetā vecmāte ne tikai uzrauga grūtniecību un nosūta uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, bet arī konsultē un atbild uz visiem neskaidrajiem jautājumiem gan par grūtniecību, gan dzemdībām, gan pēcdzemdību periodu, tā, lai topošie vecāki pēc iespējas labāk sagatavotos bērniņa ienākšanai ģimenē.

Arnita: Es uzskatu, ka šādam kabinetam būtu jābūt jebkurā pilsētā, kurā ir dzemdību nodaļa. Tas ļauj sievietēm iepazīt savu vecmāti jau grūtniecības laikā un veidot uzticības pilnas attiecības jau pirms dzemdībām, kas nav mazsvarīgi. Tāpat arī ne vienmēr grūtniecību uzraugošais ārsts, pie kura sieviete ir stājusies uzskaitē, ir pieejams konsultācijai uzreiz, kad sieviete vēlas atnākt pakonsultēties vai varbūt viņai ir kādas bažas par grūtniecības norisi. Arī šādos gadījumos grūtniece droši var vērsties grūtnieču aprūpes kabinetā.

Nav noslēpums, ka darbā ar pacientiem ārkārtīgi svarīga ir veiksmīga savstarpējā komunikācija. Kāds ir jūsu noslēpums, lai attiecības ar pacientēm un viņu tuviniekiem veidotos cieņpilnas un uzticamas?

Arnita: Vienmēr, kad satieku savas pacientes, es vispirms iepazīstinu ar sevi un uzdodu viņām pavisam vienkāršu jautājumu – kā sieviete vēlas, lai es viņu uzrunāju? Pilnā vārdā vai varbūt izmantot kādu saīsinājumu, noskaidroju, vai viņa grib, lai uzrunāju viņu uz Tu vai Jūs. Esmu absolūti atvērta un spēju pielāgoties, jo galvenais, lai mūsu kopīgajā darbā sieviete justos ērti. Es respektēju jebkuru sievietes izvēli.

Julianna: Es vienmēr primāri cenšos sajust, kāda ir sieviete un kāda pieeja viņai būtu īstā. Jau pēc runas veida, ķermeņa valodas, skatiena var pateikt ļoti daudz. Vai sieviete ir atvērta komunikācijai, vai viņai šobrīd vajadzīgs atbalsts, varbūt viņai ir grūti uzticēties svešam cilvēkam, un uzspiesta komunikācija visu tikai sarežģīs. Ja sieviete nav vērsta uz kontakta veidošanu, tad es to respektēju, un mūsu sadarbība būs nepiespiesta, un tajā nebūs daudz liekvārdības, un tāpat arī gadījumos, kad sievietei ir svarīgi justies uzklausītai, saprastai, atbalstītai –  es esmu blakus, mēs runājam un ejam cauri šim procesam kopā. Man ļoti patīk sarunāties ar sievietēm. Dažreiz no rīta es vienkārši ieeju pie pacientēm aprunāties, kaut vai pajautāt – kā jums iet, kā jūs jūtaties? Un brīžiem tas ir viss, kas tajā brīdī viņai ir vajadzīgs. Nedaudz uzmanības, nedaudz atbalsta. Un viņa vienkārši atplaukst.

Drīzumā Rēzeknes slimnīcā tiks atklāta jaunā Dzemdību nodaļa, kurā būs radīta droša, mājīga un komfortabla vide gan topošajām māmiņām un jaundzimušajiem bērniņiem, gan arī nodaļas personālam. Ar kādām sajūtām jūs gaidāt šo notikumu?

Arnita: Jauno nodaļu gaidu ar lielu nepacietību, jo, manuprāt, tā būs viena no skaistākajām dzemdību nodaļām, kādā es jebkad esmu bijusi. Šeit būs ļoti mājīgi un droši, un varētu teikt, ka te ir radīta perfekta vide bērniņu piedzimšanai.

Julianna: Arī es to ļoti gaidu. Ceram, ka līdz ar jaunās nodaļas atvēršanu pie mums nāks arvien vairāk māmiņu, jo šī tiešām būs vieta, kur gan sievietes, gan jaunās ģimenes varēs justies kā mājās. Mēs ļoti atbalstām arī ģimenes dzemdības, un es gribētu iedrošināt dzemdību procesā iesaistīties arī partnerus vai atbalsta personas, jo šeit tas viss ir iespējams. Arī nodaļas personāls ir draudzīgs, atvērts un vienmēr gatavs uzklausīt ikvienas māmiņas vajadzības un vēlmes, lai ikviena sieviete, kura pie mums ierodas, justos īpaša un aprūpēta šajā nozīmīgajā dzīves posmā.

Vai jums ir kāds iedvesmojošs stāsts par kādu īpašu pacienti vai kolēģi, ar kuru jūs gribētu padalīties?

Arnita: Es vienmēr atcerēšos savas pirmās pieņemtās dzemdības – tas bija brīnišķīgs un emocionāls notikums. Katrās dzemdībās man ārkārtīgi patīk tā apziņa, ka tikko bērniņš vēl bija viens vesels kopā ar savu mammu, un jau pēc brīža viņš ir manās rokās – ir sākusies viņa dzīve. Viņš ir piedzimis ar savu personību, ar rakstura iezīmēm, ar dzīves gājumu, kas tikko sācies. Tas ir milzīgs gods būt pirmajai, kas šo jauno dzīvību ierauga un paņem rokās. Jo tikai pēc tam bērniņu ierauga un samīļo mamma.

Ja jums būtu tāda iespēja, ko jūs gribētu pateikt topošajām māmiņām, kuras vēl tikai gatavojas dzemdībām?

Arnita: Baudiet dzīvi un neuztraucieties par sīkumiem. Es noteikti ieteiktu gatavoties dzemdībām un apmeklēt “Topošo vecāku skolu” un citus ar grūtniecību, dzemdībām, pēcdzemdībām saistītus kursus. Pievērsiet uzmanību arī tam, kā jūs jūtaties gaidot bērniņu un arī pēc bērniņa piedzimšanas, jo bērniņa ienākšana ģimenē nesaistās tikai ar dzemdībām – tas ir ilgs process, kuram ir jāsagatavojas un jāspēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tieši tāpēc te esam arī mēs – lai palīdzētu, sagatavotu, atbalstītu un iedrošinātu topošās māmiņas šajā nozīmīgajā dzīves posmā.