Mākslīgais intelekts un medikamentu rezistence dermatoloģijā – V. Tihonoviča-Komkova par jaunumiem nozarē

Viktorija Tihonoviča-Komkova, Rēzeknes slimnīcas dermatoloģe, veneroloģe regulāri apmeklē starptautiskus kongresus, konferences un apmācības. Izņēmums nav arī šī gada rudens, kad paspēts būt jau divos šādos pasākumos. No 17. līdz 20. septembrim Viktorija Francijas galvaspilsētā piedalījās ikgadējā Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmijas kongresā. Savukārt, no 2. līdz 4. oktobrim Jūrmalā norisinājās dermatoskopijas un dermatoonkoloģijas konference “NEW WAVE”, kas vienkopus pulcēja nozares pārstāvjus no vairākām Eiropas valstīm.

Ir svarīgi turēties līdzi straujajam nozares attīstības tempam, uzskata Viktorija. Šogad Parīzes kongresā tika akcentētas sēnīšu infekcijas, kas izplatās ādā un nagos – arī pie mums šī problēma ir bieži sastopama. “Pamatā Latvijā sēnīšu infekcijas ārstēšana neatšķiras no citu valstu prakses. Atsevišķās Eiropas valstīs sistēmiskos pretsēnīšu medikamentus iespējams iegādāties bez receptes, kas rezultējas ar to pārmērīgu lietošanu un medikamentu rezistences izveidošanos. Šādai situācijai turpinoties, pastāv iespēja, ka nākotnē šīs infekcijas ārstēšana būs apgrūtināta,” pārdomās pēc kongresa dalās Viktorija. Pēdējā laikā daudzviet Eiropā, tajā skaitā Latvijā, problemātiska kļuvusi kašķa jeb skabiozes izplatība. Atklāts, ka arī šīs saslimšanas sakarā ir medikamenti, pret kuriem cilvēkiem izveidojusies rezistence: “Arī savā praksē esmu saskārusies ar šo problēmu – pacients lieto viņam izrakstīto pretkašķa smēri, bet uzlabojumu nav vai tie ir īslaicīgi. Šī ērce ir tik pielāgojusies atsevišķiem medikamentiem, ka vairs nereaģē uz tiem.”

Viktorija stāsta, ka Jūrmalas konferences starmešu gaismā šogad tika izcelts digitālais dermatoskops: “Katru gadu Jūrmalas konferencē notiek apmācības dermatoskopijā, jo arvien ir jauni klīniskie gadījumi un jaunas praktiskas situācijas. Šogad interesanti bija ieskatīties jaunākās paaudzes digitālā dermatoskopa darbībā – šī ierīce vienas minūtes laikā spēj saskaitīt, cik cilvēkam ir matu uz galvas, kāda ir to augšanas stadija un kādas problēmas tiek novērotas. Uzreiz ir iespējams noskaidrot, kāda slimība ir konkrētajam pacientam.” Nozares speciālisti un onkologi atzīst, ka šobrīd ir ļaundabīgo ādas veidojumu epidēmija. Dermatoskops ir viena no precīzākajām ierīcēm, kas palīdz laicīgi atklāt ļaundabīgo ādas audzēju: “Šobrīd mums Rēzeknes slimnīcā ir pieejams rokas un digitālais dermatoskops – ar šīm ierīcēm mēs varam diagnosticēt ļaundabīgos veidojumus. Mūsu galvenais uzdevums ir atrast melanomu tās sākotnējā stadijā, kad cilvēks vēl neredz dzimumzīmes izmaiņas. Parasti, ja to jau var redzēt bez palīgrīkiem, situācija ir krietni ielaista.”

Nav droša veida kā pasargāt sevi no melanomas. Daži riska faktori kā vecums, dzimums un ģimenes anamnēze nav ietekmējami. Bet ir atsevišķi preventīvi pasākumi, kurus ievērojot, var samazināt melanomas attīstības risku. Svarīgākais ir ultravioletā starojuma ietekmes samazināšana uz ādu. Latvijā šobrīd ir iespējams iegādāties ultravioletā starojuma aizsargkrēmus ar SPF filtru 100: “Pacientiem vienmēr iesaku lietot tikai aptiekās pieejamos preparātus, kuros ir vismaz SPF30. Salīdzinot ar citu valstu pieredzi, liela problēma Latvijā joprojām ir solāriji – tos nekādā gadījumā nedrīkst apmeklēt, jo tas ir būtisks provocējošais faktors ne tikai melanomas, bet arī citu ļaundabīgo ādas audzēju attīstībā.”

Mākslīgais intelekts un tā ieviešana dermatoloģiskajā praksē bija viens no abus starptautiskos pasākumus vienojošajiem tematiem. Šobrīd tas aktīvi tiek pielietots digitālajā dermatoskopijā – ierīce spēj fiksēt esošos veidojumus un katrā nākamajā procedūrā sameklēt atšķirības. “Manā skatījumā, ne cilvēka zināšanas, ne pieredzi nav iespējams aizvietot. Bez ārsta mākslīgais intelekts nevar ne diagnosticēt, ne ārstēt, taču tas spēj palīdzēt diagnostikā. Tā izmantošana atvieglo darbu ārstam un nodrošina pacientam ērtu izmeklēšanu – tas ilgst tikai vienu minūti un visi dati uzreiz tiek saglabāti ierīcē.”

Viktorija atgādina un aicina – katram ir jāuzņemas rūpes par savu ādu un vismaz reizi gadā jāpiesakās vizītei pie dermatologa, lai pārbaudītu esošos veidojumus. “Pie mums uz vietas ir iespējams veikt ādas biopsiju, kuru, starp citu, veic ne visās Latvijas pilsētās. Protams, lielākā daļa ādas slimību ir hroniskas, taču mūsdienās, izmantojot mums pieejamos medikamentus un ārstēšanās iespējas, šīs problēmas ir iespējams atrisināt.”

Speciālista apmeklējums notiek pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruni 68805050, veicot elektronisko pieteikšanos Rēzeknes slimnīcas mājaslapā (https://rslimnica.lv/index.php/pieraksts-caur-e-pastu/) vai piesakoties klātienē kādā no Rēzeknes slimnīcas reģistratūrām – Ambulatorajā nodaļā vai stacionārā.